labi, tagad gan , laikam, man būtu jūs jāiepazīstina ar viņu. kāda viņa ir. bet man jau liekas, ka paši esat sapratuši, bet ja nu tomēr.

viņa ir mīļa (ja mīļums ir abpusējs), jauka, gudra (vismaz, tad, kad vajag, jo viņai ļoti patīk tēlot dumjo blondīni, jo dažās dzīves situācijās tas ir pat ļoti izdevīgi), ar ļoti daudz mazu bērnu izgājieniem, spiedzieniem par mīkstajām rotaļlietām un asarām par putniņu, kurš ieskrējis stiklā, apdullis vairs nekustās (putniņš ir vēl joprojām dzīvs, bet raudāt viņa raudāja ļoti aizkustnoši). emocionāla, kura ātri nosarksts un, kad pati par to satraucās, nosarkst vēl vairāk. reiz viņu nosauca par vienu no skaistākajām sievietēm uz pasaules, viņa gan par to ļoti šaubās, bet patīkami jau, ka tā pasaka… līdz ar to varu teikt, ka skaista vai vismaz smuka viņa arī ir.

par un ar puikām viņa ir viņa pati un vienmēr ir bijusi, jo viņai nepatīk tēlot tādu, kāda viņa nemaz nav. viņa nav greizsirdīga, jo viņai nepatīk sevi mocīt ar kaut kādām sliktām domām. viņa uzticās, kā kucēns savam saimniekam, jo neuzticību viņa nepiedod un arī tāpēc, ka viņai, kā jau teicu, nepatīk sevi mocīt ar domām -  a ja nu viņš to un šito, tur un tur, ar to tur? nu, nē… viņa tā nedara. kapēc? jo viņš (ja nu tomēr, kas) mocīsies par saviem nedarbiem, nevis viņa, tad kāpēc viņai sevi vēl mocīt, nē. viņai patīk tikt mīļotai, glaudītai un bučotai, jo tad viņa jūtās novērtēta. viņai nekas nav žēl, ja viņa ir ar kādu, tad visa, par visiem 100% un viņai viņam nekā nav žēl (pat pēdējās benzīna piles viņas ekonomiskajā tankā). bet puikām nav ar viņu viegli un nebūs, jo teikumus vai pat ko vairāk par izjūtām, sajūtām, emocijām, kādas viņai ir pret konkrēto puiku, viņa nevar dabūt pāri lūpām. var, bet grūti un ar laiku, jo iepriekš viņa vairākas reizes tika aplausta un nu vairs tas tik viegli ārā nenāk, bet, kad iznāk… ir labi. varbūt ne sevišķi daiļrunīgi, bet galveno domu var uztvert, ja cīti un uzmanīgi klausās.

viņa ir arī pašpietiekama, vismaz viņai liekās, ka viņa var visu un viena pati, bet tā jau nav, viņai patīk, ja viņai palīdz bez iepriekšēja lūguma, jo lūgties viņai nepatīk, bet paldies pateikt viņa mīl. un izdarīt kādam ko labu, bez iepriešēja uzaicinājuma arī viņa mīl, jo tad tas paldies ir veltīts viņai. un viņai liekas, ka kādreiz visi mazie, labie darbiņi arī viņai atmaksāsies, tapēc tas viņai nekad nav sagādājis grūtības.

bet viņa spēj būt arī riebīgākais cilvēks ever. nepatīk viņai tādai būt, bet ja dzīve spiež, tad viņa var. un es patiešām nenovēlu viņu novest līdz šai viņas persōnības šķautnei, jo tad nav labi. viņa tad pati sevi ienīst. un ienīst visus tos, kuru dēļ viņa tāda ir paliekusi. viņa var ignorēt, būt auksta un visādi citādi izrādīt to, ka viņai kaut kas vai kāds nepatīk vai liekās pilnīgi dumšs un, ka viņiem nav pa ceļam.

un ja viņa kaut ko negrib, vai viņai kas nepatīk – tad tā arī viņa pasaka. bet ja tieši otrādi, tad visticamāk dzirdēsi atbildi – nezinu, var jau, labi. esmu jau pieradusi pie viņas šīm dīvainībām, bet tāda viņa ir.

nesāpini viņu un viņa būs pats labākais, kas ar tevi ir noticis…