Posted by: wupiiii on: 28/03/2010
pašlaik ir tāds baigi jocīgais posms viņas dzīvē. viņa uzticējās personai, ko sauc par draugu, bet viņu nodeva. sarīkoja drāmu un draugs sevi attaisnoja, kaut nebija tāds mērķis. viņa jau nemāk dusmoties, bet parādīt savu nostāju vajadzēja, tad, nu, sanāca mazītiņa drāmiņa! bet netur viņa ļaunu prātu, dusmīga nav, tikai mazliet apjukusi – kā ir [...]
Posted by: wupiiii on: 21/03/2010
pašlaik riebjās viss kas notiek ar viņu, riebjās, gribās tikt ārā, prom, aizmirsties un nemaz nedomāt par kaut ko, kas ir bijis. jā. bijis, laigan nekas jau nav izbeigts. viņa jūtās kā mamma, kā pieaugusi (mhmm, neraksturīgi viņai, jāatzīst) sieviete ar mazu bērnu, ar mazo brāli. viņai riebjās, ka viņai ir jādomā kaut kāda veida [...]
Posted by: wupiiii on: 11/03/2010
kad viss ir paprasīts un sakārtots pa plauktiņiem, varu apgalvot, ka ir diezgan forši. kaut jautājumi, iespējams bija muļķīgi un kāds mazliet par to apvainojās, bet vienalga… skaidrības nebija. vismaz no vienas puses… bet tagad viss ir kārtībā. dzīve liekas mazliet skaistāka, rōzīgāka un pavisam noteikti, bez muļķīgajām šaubām par kaut kādā trešajām persōnām. lāi [...]
Posted by: wupiiii on: 07/03/2010
zini, kā… visu laiku esmu kaut kā piecietusi, ka man mājās vairs nav neviena vīrieša, tāda, kas darītu vīriešu mājas drabus. nu, piemēram, notīra sniegu, iesit naglu sienā, saskrūvē mazās māsas gultu kopā.. vai es nezinu – palīdz tikt galā ar to, ka kopīgajam kompītim kaut kas nogājis šķērsām! nē, tad, kad māsa sauc palīgā [...]
